Patiešām sen te neesmu bijusi, atskaitījusies kā klājas ar 101 listi arī neesmu (jo darbs, 2 bērni un, protams, pati 101 listes pildīšana dara savu :D), bet par to vēlāk, šodien cita tēma.
Vēl gan nobalsot neesmu bijusi,
bet aizdomājos par vienu lietu, kas saistīta ar šo jautājumu. Man nav nekas
pret krieviem, man nav nekas pret krievu valodu, drīzāk gan varētu teikt, ka
man nepatīk daži krievi tāpat kā nepatīk daži latvieši vai daži angļi, tā
teikt, nekas pret nāciju, tik vien kā personiskas dabas nepatika pret
konkrētiem personāžiem. Par valodu runājot, ja godīgi, es no vienas puses pat
priecātos, ja krievu valoda būtu otra valsts valoda Latvijā, ja vien tas viss
notiktu kaut kā miermīlīgāk, bet es neticu, ka šis jautājums varētu tikt risināts
mierīgi, gan jau ne tikai Rīgas domē, bet jebkurā kantorī latviešiem būtu ātri
vien jāpāriet uz sarunām un dokumentu kārtošanu krievu valodā (jau tagad redzu,
ka mutiski runājot lielākoties latvieši pāriet uz krievu valodu nevis pretēji),
bet nu labi, par iepriekš minēto: bet pirms nomētāšanas ar akmeņiem, iesaku
izlasīt tālāk.
Es krievu valodu sāku mācīties no
1.klases, un es esmu priecīga, ka to pārvaldu, tajā brīvi runāju un rakstu, es
to uzskatu par plusu sev, kā jau jebkuras zināšanas. Valoda man ir ne reizi
vien noderējusi, un ikdienā redzu, ka tie jaunieši, kas vidusskolu beiguši +/-
pēc kāda 2004. gada, krievu valodu nezin, runā diezgan lauzīti vai nerunā
vispār, par rakstīšanu nemaz nerunāsim. Un kāpēc gan nezināt valodu, kurā runā
tik liels procents pasaules iedzīvotāju, kurā ir sarakstīts neskaitāmi daudz
vērtīgas literatūras, valodu, kura savā būtībā ir pat ļoti krāšņa un bagāta. Nu,
lūk, un tādēļ es aizdomājos, ka no vienas puses, divvalodība, iespējams,
nozīmētu to, ka latviešu skolās atkal no 1.klases mācītu krievu valodu, kas ir
visnotaļ pozitīvi, un attiecīgi arī krievu skolās latviešu valodu arī mācītu no
1.klases (kas laikam jau šobrīd tā ir, neesmu informēta), bet no otras puses,
jā, jau iepriekš minētās problēmas valsts, pašvaldību iestādēs, un ne tikai. Un
tātad, ja Latvijā būs divvalodība, beigu galā krievu omītes ar prieku turpinās
runāt savā dzimtajā valodā, latviešu omītes arī runās krievu valodā (jo tās
vismaz to zina), bet kas attiecas uz jauniešiem, ieguvēji laikam būs tomēr
latvieši, jo viņi, protams, mācēs 2 valodas (jo ģimenē, protams, runās latviski,
bet ārpus mājām nāksies izmantot arī krievu valodu), savukārt krievu jaunieši
tā ļoti neiesprings uz to, lai mācītos latviešu valodu, jo beigu galā visur
taču varēs runāt arī krieviski. Un ja tā padomā, a kam krieviem mācīties
valodu, kurā runā tikai 2 miljoni ar astīti cilvēku? Labi, pietiks te filozofēt,
jāauj kājas un jāiet vilkt krusts :)
Es gan labāk gribētu referendumu par to, vai bērniem jau 1.klasē mācīt krievu
valodu vai nē :D
